Mugurkaula jostas nodalījuma kustību segments

 

Mugurkaula kustību segments tiek saukts par anatomisko kompleksu, tas sastāv no viena starpskriemeļa diska un diviem atbilstošiem skriemeļiem ar starpskriemeļu locītavām un saišu aparātu (Ситель А.Б.,1998). Vienas struktūras telpiskā novietojuma izmaiņa sekmē visa balsta kustību aparāta pakārtošanu tā izmaiņām. Lai labāk saprastu kāpēc var tā notikt sakumā jāanalizē segmenta kustības iespējas un tā pretestību slodzēm. Ka arī segmenta attiecības ar citām kustību vienībām. Mēģinot analizēt mugurkaula jostas apvidus kustības tika apskatīti vairāki autori, kuru dati tika apkopoti 2.tabulā. Jostas nodalījuma kustīgums starp dažādiem skriemeļiem ir atšķirīgs. Visos virzienos, tā ir lielākā starp trešo un ceturto jostas skriemeļiem, ka arī starp ceturto un piekto. Vislielākais kustīgums ir starpskriemeļu telpai starp trešo un ceturto jostas skriemeļiem. Savienojums atbilst centrālajam savienojumam jostas nodalījumā. Vismazākais kustīgums tiek vērota starp otro un trešo jostas skriemeļiem.

2.tabula. Mugurkaula jostas nodalījuma aptuvenie kustību radītāji trijās plaknes

Kustība Капанджи, 2009 Кашуба, 2003 Pearcy et al. 1984 Хабиров Ф.А.,2002
Atliekšana, sagitālā plaknē 30° 90° 15° 30°
Saliekšana, sagitālā plaknē 40° 23°, 50° 40°
Laterāla saliekšana, frontālā plaknē 20-30° 35° 20° 35°
Rotācija, horizontālā plaknē

 

Tie dati pēc pašu autoru uzskatiem ir aptuvenie, bet tomēr salīdzinot atsevišķas kustības starpība ir pārāk liela. Īpaši atšķiras Kašuba piedāvāti rezultāti. Atliekšana pēc viņu datiem iespējama lielāka nekā saliekšanas. Saliekšanas, ka tādas mugurkaula jostas nodalījuma nav, jo tajā brīdī jostas lordoze nevis saliekas, bet iztaisnojas. Vajag atzīmēt tās atšķirības starp iegūtajiem datiem ir saistītas ar daudziem faktoriem- muskuļu attīstības pakāpes, vecumu un profesijas, ka arī no saišu aparātā elastības. Mugurkaula jostas nodalījuma kustības iespējas nosaka attiecīgi faktori, kas paradīti 3.tabulā (skat.2.pielik.3.tabula).

Saliekšanas laikā augstāk guļošā skriemeļa ķermenis nobīdās nedaudz uz priekšu, samazinot diska biezumu no priekšas un palielinot no aizmugures. Disks ieņem ķīļveida formu, kuram pamats ar nobīdītu recekļaino kodolu virzīts uz mugurpusi, kas savukārt izstiepj fibroza gredzena mugurējo sienu. Augstāk guļoša skriemeļa apakšējie locītavizaugumi novirzās uz priekšu un tiecas noiet no zemāk guļoša skriemeļa augšējam locītavizaugumiem. Rezultāta locītavas saites starp divām locītavām kopā ar skriemeļa mugurēju saišu grupu (dzeltenās saites, smaiļu izaugumu starpsaites un citi) maksimāli iestiepjas (Капанджи А.И., 2009).

Atliekšanas laika augstāk guļoša skriemeļa ķermenis nobīdās atpakaļ, līdz ar to starpskriemeļu disks paliek plānāks no mugurpuses un biezāks no priekšpuses. Tas ieņem ķīļveida formu ar verstu pamatni uz mugurpusi. Novirzīts uz mugurpusi recekļainais kodols, izstiepj priekšējā fibrozā gredzena sieniņas un priekšējo garenisko saiti, tajā pašā laikā atslābinot mugurējo garenisko saiti. Augstāk guļošā skriemeļa apakšējie locītavu izaugumi veido stingru savienojumu ar zemāk guļošā skriemeļa augšējiem locītavu izaugumiem, arī smailie izaugumi saskaras. Tādā veida  mugurkaula jostas nodalījumā atliekšana tiek ierobežota ar skriemeļa loka kaulu struktūrām un priekšējās gareniskas saites iestiepumu (Капанджи А.И., 2009).

Laterofleksijas laikā augstāk guļoša skriemeļa ķermenis novirzās uz noliecienā pusi, starpskriemeļu disks ieņem ķīļveida formu, ar uz pretēju pusi verstu pamatu. Kodols arī nobīdās uz pusi kas ir pretēja noliecienam. Šķērsenisko izaugumu starpsaites no tās puses iestiepjas, tajā pašā laikā nolieciena pusēs saites atslābinās. Locītavu izaugumi nobīdās attiecība viens pret otru tādā veida, ka locītavizaugums no pretējās noliecienam puses paceļas, bet nolieciena pusē nolaižas uz leju. Tas sekmē saišu iestiepumu uz pretējo noliecinam pusi un atslābināšanu nolieciena pusē (Капанджи А.И., 2009).

Rotācija, ka jau bija teikts arī agrāk, gandrīz nav iespējama. Bet starpskriemeļa disks jostas apvidū ir salīdzinoši augsts un it, kā tā šķiedras mainot savu nolieciena leņķi vērpšanas kustībās tomēr dot iespēju nedaudz nobīdīties skriemelim vienam attiecīgi pret otru, bet to ierobežojošie faktori, kas paradīti 3.tabulā (skat.2.pielik.3.tabula), kā arī aktīvais kustību aparāts ierobežo to līdz minimumam. Kā rezultātā rotācijas kustība vienā kustību segmentā ir viena grāda robežas.

Statiski dinamiskais jostas daļas aparāts ir zem pastāvīgas vidukļa muskuļu, ka arī ar to savienotu apakšēju ekstremitāšu muskuļu un elpošanas muskuļu grupu kontroles. Pēc Siteļa mugurkaula jostas nodalījuma kustība lielākoties atkarīgas no to muskuļu ieguldījuma ir paradītas 4.tabulā. aprakstot muskuļu stiprinājumus iepriekšējas nodalījumos tika konstatēts daudz lielāks muskuļu daudzums, kas piedalās zemāk noradītas kustības. Tomēr vajadzētu piekrist autoram, starp citu, kura viedoklis sakrīt arī ar daudziem citiem jostas nodalījuma kustības pētniekiem. Jo to muskuļu fizioloģiskais šķērsgriezums un šķiedru piestiprināšanās vietās un izveidoti vilkmes spēku virzieni un veidoti leņķī ir izdevīgāki un līdz ar to darbs ir efektīgāks tajās kustības.

4.tabula. Pamatmuskuli kas nodrošina mugurkaula jostas apvidus kustības (Ситель А.Б.,1998).

Kustība Muskuli kas to nodrošina
Vidukļa nolieciens uz priekšu   Taisnais vēdera muskulis Vēdera iekšējais slīpais muskulis Vēdera iekšējais slīpais muskulis
Vidukļa atliekšana Muguras iztaisnotājmuskulis Četrstūrainais jostas muskuli
Vidukļa laterālai nolieciens Četrstūrainais jostas muskuli Vēdera iekšējais slīpais muskulis Vēdera iekšējais slīpais muskulis
Jostas nodalījuma rotācija Vēdera iekšējais slīpais muskulis Vēdera iekšējais slīpais muskulis

 

Ļoti labi var paradīt to uz rotācijas kustības jostas un krūšu apvidū, kas tomēr vairāk skars, kā izskaidrots iepriekš krūšu nodalījumu. Mugurkaula rotācija notiek pateicoties īstajiem muguras muskuļiem un vēdera plato muskuļu grupai. Vienpusējā paravertebralo muskuļu saraušanās izsauc vāju rotāciju tas saistīts ar muskuļu piestiprinājumu nelielo attālumu attiecība pret garenisko asi. Lielāku rotāciju izsauc pats dziļākais muguras muskuļu slānis sānu izaugumu un smaiļu muskulis. Pie fiksēta apakšējā skriemeļa tā velk augšēja skriemeļa smailo izaugumu uz savu pusi izsaucot ķermeņa rotāciju uz pretējo pusi (Wilmore J., 2004). Rotācijas laika pamatmuskuļi ir vēdera slīpie ārējie un iekšējie muskuli. To nodrošina šo muskuļu spirālveida virzienu apkārt viduklim un to piestiprinājumu attālumu pie krūšu kurvim attiecība pret mugurkaulu. Lai pagrieztu ķermeni pa kreisi nepieciešams labās puses vēdera ārēja slīpā muskuļa un kreisās puses vēdera iekšējā slīpā muskuļa saraušanās, attīstot mazāku spēku nekā labās puses grozītājmuskuļiem balstoties uz spēka sviru līdzsvara likumu. Šī muskuļa šķiedru virzieni attiecība pret vidukli ir vienādi. Kā rezultāta tie muskuļi ir sinerģiski un piedalās viena virziena kustībā, bet lielākoties pateicoties vēdera muskulatūras ieguldījumam.

Jostas lordozes liekums atkarīgs ne tikai no muguras dziļo muskuļu un vēdera muskuļu tonusa, bet arī no dažiem apakšējās ekstremitātes muskuļiem, kuriem ir piestiprinājuma punkti ir arī uz iegurņa lielais jostas muskulis kopā ar zarnkaula muskuļi veido zarnkaula jostas muskuli (m. iliopsoas), kas saliec mugurkaula jostas nodalījumu attiecība pret iegurni. Ja vēdera muskuļu tonusa pavājināšanās noved līdz pārējo apkalpojošo mugurkaula jostas nodalījuma muskuļu grupu tonusa paaugstināšanās, tas savukārt izraisa uz jostas lordozes palielināšanas (Southard S., 2007).

Varētu secināt, ka muskuļu disbalans var ietekmēt muskuļu segmentu novirzi attiecība pret pārējiem, to kompensējot, ķermenim jāpielāgojas un jāizvirza kādu citu no segmentiem uz pretēju pusi lai būtu sasniegt līdzsvars. Parasti ja muskuļu tonusa disbalansa dēļ palielinās jostas lordoze to jākompensē ar krūšu kifozes palielināšanu vai galvas izvirzīšanu uz priekšu palielinoties kakla lordozes. Tas viss būtiski maina muskuļu darba lielumu noturot ķermeņa vertikālu stāvokli un rada pārslodzi noteiktos reģionos.