Jostas apvidus inervācija

Jostas nodalījuma inervācija no mugurpuses ievēro segmentāras īpatnības, no priekšpuses atkal parādās nervu pinumi, kuri salīdzinoši ar augstāk novietotiem kakla un abu plecu pinumu daļām nav tik diferencēti. Tie veidoti ciešā sadarbībā ar krūšu pēdējo, jostas, krustu, kā arī astes muguras smadzeņu segmentiem.

Ka jau pieminēts muguras smadzeņu nervu dorsālie zari saglabā segmentāru uzbūvi, tie iet atpakaļ starp jostas skriemeļu šķērseniskajiem izaugumiem, inervē ādu un dziļus muguras muskuļus. Trīs augšējie laterāli zari iet virzienā uz leju un laterāli pie laterālas gūžās virsmas un liela grozītāja apvidus ādas (Стояновский Д. Н. 2002).

Pēc Steinke muguras smadzeņu nerva dorsālā saknīte jostas apvidū dalās uz trim zariem: mediālo, laterālo un starpniecisko zarus. Šie sazarojumi tika aprakstītas sadalot muguras dziļo muskuļus trijos nodalījumos mediālais nodalījums, kas piestiprinās pie zirņveida izauguma, starpnieciskais nodalījums, kas sākas no papildizaugumiem un laterālais nodalījumus, kas piestiprinās pie jostas skriemeļu šķērseniskajam izaugumiem. Laterālais nodalījums tiek pārstāvēts ar zarnu kaula un ribu muskuli jostas daļu. Mediālais un starpnieciskais muskuļu nodalījumi aptver sānu izaugumu un smaiļu muskuli, muguras garā muskuļa krūšu daļu un zarnu kaula un ribu muskuļa jostas mediālo daļu. Mediālais zars iet mediāli kaudālā dorsālā virzienā. Tas inervē mediālo muskuļu nodalījumu un starpskriemeļu locītavu. Tā zars caurumo saiti starp zirņveida izaugumu un papildizaugumu, sniedzas līdz mediālajam muskuļu nodalījumam no mediālās puses tā zars fiksēts pie zirņveida izauguma. Laterālais zarnu ribu nodalījums tiek inervēts ar dorsālās saknītes augšupejošu laterālo zaru. Laterālais muskuļu nodalījums tiek inervēts arī ar lejupejošu starpniecisko zaru, tā garais nervs izplatās kaudālā pusē. Klasiskie autori uzskata, ka tā nervs pieder mugurējās saknītes laterālam stumbram ar diviem dorsāliem zariem. Pēc Steinke starpnieciskais zars atrodas starp starpniecisko un laterālo muskuļu nodalījumiem, tas iet dorsāli uz leju starp laterālu un starpniecisko muskuļu nodalījumiem, caurumo un apvij apkārt garāku un zarnu un ribu muskuļus un sasniedz ādu.(Steinke H. et al. 2009).

 Jostas daļas muguras smadzeņu priekšējo saknīšu zari savienojas ar krustu un astes nodalījuma priekšējiem zariem un veido jostas-krustu nervu pinumu ( Сапин М..Р. 2001).

 Jostas pinums (plexus lumbalis) (skat. 1.pielik. 12.att.) veidojas no pirmo triju jostas muguras smadzeņu nervu (LI-LIII), ceturtā jostas nerva (LIV) augšējas daļas priekšējiem zariem un zemribu nervu zara (ThXII; n. subcostalis) (skat.1.pielik.12.att.(1)) (Стояновский Д.Н., 2002). Pinums lokalizējas priekšā attiecībā pret jostas skriemeļu šķērseniskajiem izaugumiem, lielā jostas muskuļa biezumā. Pinuma inervācijas apvidus: sānu un priekšējā vēdera sienas, dzimumorgāni un daļa no apakšējas ekstremitātes.

 No pinuma atiet īsie muskuļu zari (rami musculares) pie lielā un mazā jostas muskuļiem, pie kvadrāta jostas muskuļa un pie jostas sānu izaugumu laterālam starpmuskuļiem. Vēdera apvidus muskuļu inervācija apkopota 2.tabulā (skat.2.pielik.2.tab.). Nervi, no pinuma atiet laterāli no lielā jostas muskuļa, bet slēdzējnervs (n. obturatorius) (skat.1.pielik.12.att.(7)) un dzimumorgānu un ciskas nervs (n. genitofemoralis) (skat.1.pielik.12.att.(6)) caurumo to.

Garie jostas pinuma nervu zari veido iegurņa un pavēderes nervu (n. iliohypogastricus; ThXII-LI)(skat.1.pielik.12.att.(2)), kas iziet no laterālās malas, dažreiz caurumo to un iet gandrīz paralēli zemribu nervam, inervē vēdera priekšējās un sānu sienu muskuļus, kā arī augšēji laterālu gūžas un augšēji laterālu ciskas apvidus ādu (ramus cutaneus lateralis), un kaunuma apvidus ādu (ramus cutaneus anterior). Dzimumorgānu un ciskas nervs caurumojot lielo jostas muskuli dalās divos zaros: dzimumorgānu (ramus genitalis) un ciskas (ramus femoralis). Dzimumorgānu zara nerva šķiedras inervē sēklinieka maisiņa ādu vīriešiem un (m. cremaster), sievietēm dzemdes apaļo saiti. Ciskas zara nervu šķiedras inervē ciskas ādu zem saites.

Iegurņa un cirkšņa nervs (n. ilioinguinales; LI) (skat. 1.pielik.12.att.(3)) iet pa cirkšņa kanālu un izejot pa virspusēju cirkšņa gredzenu, inervē kaunuma apvidus un ārējo dzimumorgānu ādu.  

Laterālais ciskas ādas nervs (n cutaneus femoris lateralis) (skat.1.pielik.12.att.(5)) inervē ciskas laterālas virsmas ādu (Стояновский Д.Н., 2002).

Ciskas nervs (n. femoralis; LII-LIV) (skat. 1.pielik. 12.att. (6.)) vislielākais jostas pinuma nervs, satur šķiedras no otrā-ceturtā jostas muguras smadzeņu nervu priekšējiem zariem, kas apvienojas vienotā nervā liela jostas un zarnkaula muskuļu biezumā. No iegurņa dobuma iziet caur muskuļu lakūnu. Ciskas trīsstūrī tas novietojas laterālāk attiecībā pret asinsvadiem, no augšas to nosedz platas fascijas dziļā lapiņa. 3-4 cm zemāk par cirkšņa saiti ciskas nervs dalās uz muskuļu, ādas un zemādas zariem. Muskuļu zari iet pie zarnkaula, četrgalvainā ciskas muskuļā, drēbniekmuskuļa, ka arī pie iegurņa locītavas kapsulas. Nerva ādas zaru daudzums un novietojums var mainīties, tie inervē priekšējās virsmas ādu līdz ceļa locītavas līmeni. Zemādas nervs (n. saphenus) ir visgarākā ciskas nerva ādas zars, tas novietojas vienā fasciālā maksti kopā ar ciskas vēnu un artēriju. Ceļa locītavas līmenī, no tā atiet zempatelārais (r. infrapatelaris) un apakšstilba mediālie zari (rr. cutanei cruris mediales). Pirmais caurumo apakšstilba fasciju lielā liela kaula nelīdzenuma līmenī, iet uz lēju pa mediālu apakšstilba virsmu, tālāk pa pēdas mediālo daļu pie lielā pirksta (Сапин М.Р. 2001).

Ceturto un piekto jostas nervu priekšēji zari kopā ar krustu muguras smadzeņu nervu priekšējiem zariem piedalās krustu pinuma veidošanā. Sēžas nervs (n. ischiadicus) (skat.1.pielik. 12.att.(14.)) ir pats lielākais nervs cilvēka organismā. Tas satur šķiedras no ceturtā un piektā jostas nervu un pirmā-trešā krustu nervu priekšējiem zariem. Tās no iegurņa iziet caur zembumbierveida atveri kopā ar apakšējo gūžas nervu, tālāk iet pa vidu starp sēžas pauguru un lielu grozītāju, pa dvīņmuskuļu, iekšēja slēdzējmuskuļa un ciskas kvadrātmuskuļa mugurēju virsmu. Zem lielā gūžas muskuļa apakšējās malas sēžas nervs iet pa lielā pievilcējmuskuļa virsmu priekšā attiecība pret divgalvaina ciskas muskuļa garās galviņas. Ceļa locītavas līmenī tas sadalās uz kopējo mazā lielakaula (n. peroneus communis) un lielā lielakaula nerviem (n. tibialis). Kopējais mazā lielakaula nervs inervē apakšstilba priekšpuses un pēdas virspuses muskuļus un ādu; lielā lielakaula nervs inervē apakšstilba mugurpuse un pēdas apakšas muskuļus un ādu.

Ceturtais un piektais jostas muguras smadzeņu nervu priekšēji zari piedalās augšēja (skat.1.pielik.12.att.(9.)) un apakšēja (skat.1.pielik.12.att. (10.)) gūžas (nn. gluteus superior LIV-V et inferior LV) nervu veidošanā. Pirmais inervē mazo un vidēju gūžas muskuļus un platās fascijas stiepējmuskuli, otrais lielo gūžas muskuli (Apinis. P., 2000.).

Dažādiem autoriem ir dažādi uzskati par inervācijas organizāciju, kas vairāk tomēr skar ķirurģiskas iejaukšanas tehnikas precizitāti, bet tas plašākā apzināšana var palīdzēt dziļāk saprast problēmas īpatnības un precīzāk to diagnosticēt arī ar citām metodēm, sakot no manuāliem testiem beidzot ar radioloģiskajiem izmeklējumiem. Diagnosticēšanas grūtības saistīti ar plašu nervu šķiedru izplatīšanu ķermeņa jostas un apakšējas ekstremitātes apvidū. Saprotams, ka traucējumu diagnosticēšana pie sāpēm vai kādu funkciju daļējs vai pilnīgs zudums var būt saistīts ar atsevišķu nervu vai nervu grupas saspiešanu, vesela segmenta vai vairāku segmentu darbības traucējumiem, ka arī  citiem problēmām kas var lokalizēties dažādas vietās.